Smalkās motorikas attīstīšana
Roku pirkstu jeb smalkās motorikas kustības ir muskuļu, nervu un kaulu sistēmas darbību kopums. Zinātnieki ir pierādījuši, ka pastāv savstarpēja saistība starp smalko motoriku un valodas attīstību. Smalkās motorikas kustības stimulē dažādus apvidus galvas smadzenēs, kā rezultātā tiek veicināta kognitīvo procesu, runas un valodas attīstība, kā arī tiek attīstītas koncentrēšanās spējas.
Bērni kļūst veiklāki elementāro pašapkalpošanās iemaņu veikšanā, kā arī acīmredzami uzlabojas iemaņas tēlojošās darbībās. Vēlāk arī lasīšanas un rakstīšanas procesa apguvē ir mazāk sarežģījumu.
Pirmsskolas vecuma bērnu galvenais darbības veids ir rotaļa, tāpēc arī visus vingrinājumus sīkās motorikas attīstīšanai labāk mācīt rotaļu veidā.
Daudzi pētījumi pierāda, ka,
jo bērnam labāk attīstīta smalkā motorika →
jo labāka runas un valodas attīstība!
Piedāvāju dažus vingrinājumus un skaitāmpantus smalkās motorikas attīstīšanai:
Pirkstu un plaukstu masāža
- Rūpīgi izmasēt katru pirkstu, sākot ar mazāko.
- Izmasēt pirkstu spilventiņus, viegli uzspiežot uz tiem.
- Izmasēt plaukstas, ar rādītājpirkstu veicot apļveida kustības.
- Mazu masāžas bumbiņu ielikt plaukstās, saspiest pirkstus kopā. Ripina bumbiņu ar apļveida kustībām starp plaukstām.
- Pamest bumbiņu gaisā ar abām rokām un noķert to.
- Bumbiņu ielikt starp pirkstu galiem. Veikt griešanas kustības (it kā skrūvētu vaļā vāciņu).
*Bumbiņas vietā var izmantot arī dabas materiālus – čiekurus, zīles, kastaņus.
Smalko motoriku attīstīs arī tādas nodarbes, kā:
- Mozaīkas, puzles un konstruktori;
- Spēles ar sīkiem priekšmetiem;
- Spēles ar diegiem (piešūšana, tīšana, vēršana, izšūšana);
- Smilšu spēles;
- Darbs ar šķērēm;
- Darbs ar papīru (plēšana, locīšana, burzīšana, u.c.);
- Zīmēšana, krāsošana.
Skaitāmpanti smalkās motorikas un runas attīstībai
Viena pupa, otra pupa, (izbērtas pupiņas, tās ritmiski pa vienai
Cita resna, cita strupa, ar pincetes satvērienu liek saujā)
Viena pupa, otra pupa, (ar rādītājpirkstu maisa saujā pupas)
Kopā iznāk pupu zupa. (ieber tās traukā).
Mazais pirkstiņš gulēt iet, (roku pirksti izstiepti, pa vienam,
Zeltnesim jau acis ciet, sākot no mazākā, saliec dūrītē)
Garais pirkstiņš gultā – hop! (ritmā kustina rādītājpirkstus
Rādītājs vēl saka – stop! pa labi, pa kreisi)
Arī īkšķiem nenāk miegs – (abu plaukstu pirkstus
Netaisa tas acis ciet! ritmiski ver vaļā – ciet!)
Pele mala (savieno īkšķi un rādītājpirkstu)
Piku – paku, (sasit kopā abu roku rādītājpirkstus)
Cūka raka (rādītājpirksts un mazais pirksts izstiepti, vidējais un zeltnesis saliekts,
izstieptos kustinām)
Ciku – caku, (sasit kopā dūres)
Dzenis kala labās rokas dūre sit pie kreisās rokas plaukstas)
Tiku – taku, (mainām rokas)
Tā tas bija, to tev saku. (plaukšķina plaukstas).
Gliemezīti, laukā nāc, (rokas dūrēs)
Savus ragus rādīt sāc! (lēnām no dūrēm parādās otrais un trešais pirksts)
Ja tos skaitīt ļausi, (kustina abus pirkstus)
Dosim medus rausi. (paslēpjam pirkstus dūrē)
Pūšam, pūšam balonu – (rokas pie mutes, rāda, kā “pūš” balonu)
Tādu lielu, apaļu. (rāda, cik liels būs balons)
Atlido te odiņš mazs – īīī! (rādītājpirksti izstiepti kā oda dzelonis)
Pārplīst balons – tas nekas! (sasit plaukstas un izteiksmīgi atmet ar roku)
Mīcu, mīcu mīkliņu, (ar dūrēm atdarina mīklas mīcīšanu)
Izcepu kūciņu,
Mīkstu kā pūciņu.
Izcepsim labi – ēdīsim abi, (sit plaukstas)
Ņam, ņam, ņam! (ar rokām rāda, kā ēdienu liek pie mutes)
Gardi, gardi gan! (glauda vēderu).
Vāru, vāru pelei putru, (maisa ar rādītājpirkstu plaukstā)
Pieci milti katlā, (pieskaras pie katra pirksta ar rādītājpirkstu)
Ar astīti pamaisīju, (ar otras rokas mazo pirkstiņu pakutina plaukstu)
Ar snīpīti pasmeķēju. (pieliek plaukstiņu pie deguna)
Atskrēja runcītis, (pārskrien ar pirkstiem pār punci)
Visu izgāza. (noplāta rokas).
Zaķis lec pa taciņu, (lec kā zaķēni)
Berž no acīm miedziņu, (ar dūrēm berzē acis)
Vēders prasa kārumu – (ar rokām glauda vēderu)
Lielu, gardu burkānu. (rāda burkāna lielumu).
Rūķītis pa mežu iet, (soļo uz vietas)
Galvā sārtu mici liek, (ar rokām virs galvas taisa jumtiņu)
Iet un skaita beciņas – (ar pirkstu ritmiski skaita)
Tās, kas aug pie taciņas. (ar rokām rāda līču loču lielumu).
Tipu, tapu, tipu tapu, (pirkstus iemērc pirkstu krāsā)
Pirksti iet pa baltu lapu, (tad pa baltu lapu pirksti tipina)
Žvīku žvāku, žvīku žvāku, (pirkstus iemērc pirkstu krāsā)
Arī es tā zīmēt māku. (velk svītras dažādos virzienos)
Ezītis ielīdis kurmīša alā, (viegli sasit plaukstas)
Kurmis ar ezi vairs netiek galā. (brīdina ar pirkstu, tad plaukstas sit pa ceļgaliem)
Puk, puk, puk, te par ciešu – (rokas uzsvērti plaši izpleš)
Griezīšos un mājās iešu. (pirksti tipina pa ceļgaliem)
Vairāk informācijas un pirkstiņrotaļas atradīsiet:
1) I. Šternfelde. Sīkās motorikas attīstīšana pirmsskolas vecuma bērniem. Izdevniecība: Pētergailis.
2) B. Brice (2007). Pirkstiņu rotaļas. Izdevniecība: Raka.
3) B. Brice (2010). Tipu tapu dziesmiņa. Izdevniecība: Raka.
Sagatavoja logopēde Laura Ronkaite
Izmantotie avoti:
B. Brice (2007). Pirkstiņu rotaļas. Izdevniecība: Raka.
I. Šternfelde. Sīkās motorikas attīstīšana pirmsskolas vecuma bērniem. Izdevniecība: Pētergailis.