Dislālija

Dislālija

Dislālija – skaņu izrunas traucējums, pastāvot pilnīgai fiziskai dzirdei, pietiekamam vārdu krājumam, pareizi veidotiem teikumiem un saglabātai runas aparāta darbībai. Dislālija ir visbiežāk sastopamais runas traucējums pirmsskolas vecuma bērniem.

 

Skaņu izrunas traucējumi var izpausties dažādi, piemēram kā:

• Skaņas neizrunāšana (lapa – apa);
• Skaņas aizstāšana (lapa – vapa);
• Skaņas kropļošana (izruna starp zobiem, pie zobiem, sānu izruna, izruna ar nepareizu gaisa plūsmu, skaņas R kakla izruna u.c.).

 

Skaņu izrunas traucējumu cēloņi:

• Artikulācijas aparāta uzbūves anatomiskie defekti (nepareizs sakodiens, īsa zemmēles saitīte, zobu iztrūkums, augstas cietās aukslējas);
• mazkustīgs artikulācijas aparāts;
• pazemināta bioloģiskā dzirde;
• fonemātisko procesu nepietiekamība (spēja saklausīt, atšķirt dažādas valodas skaņas);
• nelabvēlīga sociālā vide (nepareizs runas paraugs, nepietiekoša runas prakse).

 

Vingrinājumi pareizas skaņu izrunas veicināšanai:

 

Vingrinājumi lūpām:

 

• Paslēpt augšlūpu, tad apakšlūpu, un otrādi;
• sakniebt lūpas starp zobiem (lūpu paslēpes);
• pavilkt vienu lūpu kaktiņu pa labi, pavilkt otru lūpu kaktiņu pa kreisi;
• pavērt muti, pasmaidīt, pacelt apakšlūpu pie augšējiem priekšzobiem. Papūst F-F-F.
• stingri sakļaut lūpas un spēcīgi (ar “sprādzienu”) strauji tās atslābināt. Gaiss izplūst ar troksni, kas līdzīgs skaņai P.
• sakļaut lūpas un atdarināt mutes skalošanas kustības.
• vibrināt lūpas, imitējot zirga apstādināšanu – Tprū! Tprū!

 

Vingrinājumi mēlei:

1.      “Plācenītis” (s, z, c)

Nedaudz pavērt muti, mierīgi nolikt mēli uz apakšējās lūpas un, pieskaroties pie augšlūpas, izrunāt pja-pja-pja. Mēles sāniem jāpieskaras lūpu kaktiņiem. Izrunāt vairākas reizes pēc kārtas vienas izelpas laikā.

*Vingrinājums palīdz atslābināt mēles muskulatūru un veidot pareizu gaisa plūsmu.

 

2. “Parādi platu mēli” (s,z,c)

Pasmaidīt, nedaudz atvērt muti, izlikt platu mēli uz apakšlūpas. Noturēt to tādā pozīcijā, skaitot līdz 5 – 10. Lūpas nesasprindzināt, mēli izlikt līdz ar apakšlūpas malu, mēles sāni saskaras ar lūpu kaktiņiem.

*Vingrinājums palīdz izstrādāt prasmi noturēt mēli miera stāvoklī, atslābinot mēles muskulatūru.

 3.      “Tīrīsim zobiņus” (s,z,c,n)

Atvērt muti, pasmaidīt un ar mēles galu “patīrīt” apakšējos zobus, kustinot mēli no vienas puses uz otru, pēc tam augšējos zobus. Lūpas un apakšžoklis ir nekustīgi, darbojas tikai mēle.

*Vingrinājums palīdz izstrādāt prasmi noturēt mēles galu pie apakšējiem priekšzobiem.

 4.      “Pulkstenītis”  (s, z)

Ar mēles galu pieskarties vienam, pēc tam otram lūpu kaktiņam. Apakšžoklis nekustīgs, darbojas tikai mēle.

 5.       “Pielīmē konfekti” (š, ž, č, dž, r)

Nolikt platu mēles galu uz apakšlūpas. Uz mēles gala uzliek mazu konfektes (īrisa) gabaliņu. Konfektes gabaliņš jāpiesūcina pie cietajām aukslējām pretī augšzobiem.

*Vingrinājums palīdz nostiprināt mēles muskuļus, radina mēli atrasties augšā.

 6.      “Sēnīte” (š, ž, č, dž, r)

Pasmaidīt, parādīt zobus, pavērt muti. Platu mēli piespiest pie cietajām aukslējām (piesūcināt). Plati atvērt muti, mēle atgādina sēnes cepuri, bet zemmēles saitīte – kātiņu. Mēles sāni cieši pieguļ cietajām aukslējām.

*Vingrinājums palīdz pastiept zemmēles saitīti, nostiprināt mēles muskuļus.

 7.      “Garšīgais ievārījums” (š, ž, č, dž, t, r)

Nedaudz pavērt muti un ar platu mēles galu nolaizīt augšlūpu, virzot mēli no augšas uz leju, nevis no viena sāna uz otru. Darbojas tikai mēle, apakšžoklis nekustīgs. Mēle ir plata, tās sānu daļas pieskaras lūpu kaktiņiem.

*Vingrinājums palīdz izstrādāt platu mēles kustību uz augšu un apgūt mēles stāvokli, kas līdzinās “kausiņam”.

 8.      “Sūknis” (s, š)

 

1)      Lūpas smaidā, mēle pie apakšējiem priekšzobiem. Izelpā auksta gaisa plūsma virzās pa mēles vidu. Skan s-s-s-s-s (iesūknē riepā gaisu);

2)      Lūpas izstieptas uz priekšu, mēle pie augšējiem priekšzobiem. Izelpā silta gaisa plūsma virzās pa mēles vidu. Skan š-š-š-š (no riepas izplūst gaiss).

 9.      “Tītars” (l)

Pavērt muti, nolikt mēli uz augšlūpas un platu mēles galu kustināt gar augšlūpu uz āru, uz iekšu. Mēle “glāsta” augšlūpu. Kustības sākumā lēnā tempā, pēc tam tempu var paātrināt un pievienot skaņu bl-bl-bl.

*Vingrinājums veicina mēles priekšējās daļas kustīgumu.

 10.  “ Šūpoles” (l, r)

Pasmaidīt, parādīt zobus, nedaudz atvērt muti, nolikt platu mēli uz apakšējiem zobiem (no iekšpuses) un noturēt tādā pozīcijā, skaitot no 1 – 5. Pēc tam pacelt platu mēli aiz augšējiem (no iekšpuses) zobiem, skaitot no 1 – 5. Vingrinājumu atkārto 4 – 6 reizes. Kustības izpilda tikai mēle, apakšžoklis un lūpas – nekustīgi.

 11.  “Zirdziņi” (l, d, t, r)

Pasmaidīt, parādīt zobus, pavērt muti un paklakšķināt ar mēles galu (klaudz zirga pakavi). Vingrinājumu sākumā izpilda lēni, pēc tam tempu paātrina. Apakšžoklis nekustīgs, darbojas tikai mēle.

*Vingrinājums palīdz kustināt mēles muskulatūru un prasmi pacelt mēli.

 12.  “Krāsotājs” (r, l)

Pasmaidīt, atvērt muti un ar mēles galu “paglāstīt” cietās aukslējas, kustinot mēli uz priekšu un atpakaļ. Lūpas, apakšžoklis – nekustīgi, mēles gals skar augšējos priekšzobus, neizvirzās ārā no mutes.

 13.  “Bundzinieks” (r)

Pasmaidīt, atvērt muti un “paklauvēt” ar mēles galu pie augšējiem priekšzobiem, skaidri un vairākas reizes izrunājot d-d-d-d. Sākumā skaņu izrunā lēnām, pakāpeniski tempu paātrina. Apakšžoklis nekustīgs, darbojas tikai mēle. Skaņai jābūt skaidrai, ritmiskai, “d” izrunā tā, lai justu ieelpojamā gaisa plūsmu. Paškontrolei lieto papīra strēmelīti, pieliekot bērnam pie mutes. Pareizi veicot vingrinājums, papīrs kustēsies.

 14.  “Paslēpes” (k, g)

Atvērt muti. Mēles gals atrodas pie apakšējiem priekšzobiem. Pakāpeniski pavilkt mēli mutes dziļumā. Mēles “paslēpjas”. Mute paliek atvērta. Pēc tam mēle atgriežas sākumpozīcijā.

 15.  “Kausiņš” (š,ž)

Izbīdīt ārpus mutes platu mēli (mēles sāni saskaras ar augšējiem sānu zobiem). Šādai mēles pozīcijai pievienot mēles gala pacēlumu. “Kausiņu” veido gan mutes iekšpusē, gan ārpusē.

 16.  “Dusmīgais kaķis” (j, ķ, ģ, ļ, ņ)

Plati atvērt muti un piespiest mēles galu pie apakšējiem priekšzobiem. Saglabājot mēles gala – apakšējo zobu slēgumu, celt mēles vidējo daļu uz augšu pret cietajām aukslējām. Saglābāt šo mēles pozīciju (kaķis ir uzmetis kūkumu), skaitot līdz pieci.

 17.  “Jūras viļņi” (j, ķ, ģ, ļ, ņ)

Vingrinājums izpildē ir līdzīgs “dusmīgajam kaķim”. Atšķirība ir tā, ka vidējās mēles daļas augstais pacēlums (augsts jūras vilnis) lēnām samazinās un mēle pakāpeniski ieņem sākuma pozīciju (vilnis saplok).

 18.  “Slidkalniņš” (j, ķ, ģ, ļ, ņ)

Izejas pozīcija kā vingrinājumā “Dusmīgais kaķis”. Panākt mēles pacēlumu pret cietajām aukslējām. Pēc tam iestiept lūpas smaidā un virzīt augšējos priekšzobus pa mēles muguru (bērni slidinās pa kalniņu) uz leju, kamēr augšējie un apakšējie priekšzobi sakļaujas.

 

PAREIZU SKAŅU APGŪŠANU VEICINA:

• lēna, nesteidzīga pieaugušo runa;
• skaidra un gramatiski pareiza pieaugušo runa;
• valodu veicinoša vide;
• pietiekoša runas prakse!

 

 

Sagatavoja logopēde Laura Ronkaite

 

Izmantotā literatūra:

Miltiņa, I. & Pastare, S. (1997). Pirmie soļi logopēdijā. 1. daļa. Rīga: PIAC.

Miltiņa, I. (2005). Skaņu izrunas traucējumi. Rīga: Raka.